Izmaiņas ārējā vidē sākas ar izmaiņām Tavā iekšējā stāvoklī un iekšējā pārliecībā. Es ticu tam, ka cilvēka pastāvoša ilgtermiņa attīstība ir iespējama gadījumā, kad tiek transformēta un mainīta personīgā identitāte - priekšstati, pārliecība, vērtības u.c., tomēr tas nav vienkāršs process.
Pozitīvu apgalvojumu jeb afirmāciju regulāra atkārtošana tiek definēts kā viens no efektīviem rīkiem, kas var palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti. Prakse verbāli atkārtot jaunus, pozitīvus uzskatus varot veicināt pašizaugsmi, paaugstināt pašvērtējumu un pat mainīt pārliecību. Bet vai tiešām Tu vari izvēlēties to, kam tici? Vai ir iespējams "piespiest" sevi ticēt pozitīvajam?
Ikviens no mums ir bijis situācijā, kurā jūtas dusmīgs, noguris, bēdīgs, nobijies vai nepārliecināts. Iedomājies šajā situācijā, kādu sakām: "nomierinies, Tev nav par ko dusmoties", "nebēdājies, viss būs labi", "nebaidies, šajā situācijā Tev nav apdraudējumu" u.t.t. Ir skaidrs, ka šādi mierinājumi nemainīs iekšējo pārliecību, tomēr dažkārt ceram, ka spēsim paši sev šādā veidā "izskalot" smadzenes.
Kāpēc pozitīvu apgalvojumu jeb afirmāciju atkārtošana nemainīs Tavu pārliecību?
Viens no maniem mīļākajiem podkastiem "The Diary Of A CEO" un tā vadītājs Stīvens Klifs Bārtlets (angļu val. Steven Bartlett) vienā no epizodēm uz sarunu bija uzaicinājis profesoru Stīvu Pītersu ( angļu val. Steve Peters), kas ir psihiatrs, kurš īpaši specializējies cilvēka prāta darbības analīzē. Šajā epizodē viņš skaidri norādīja, ka Tu nevari izvēlēties to, kam tici, tomēr Tu vari attīstīt un veidot savu pārliecību divos gadījumos:
- ja tā ir balstīta uz pierādījumiem;
- ja tā atbilst Tavām zināšanām par konkrētu jomu.
Vienkāršiem vārdiem sakot - to, kam Tu tici nosaka vai nu Tava reālajā dzīvē piedzīvotā pieredze vai tas, ko Tu pieņemt par patiesu, balstoties uz pierādītu pamatojumu jeb savu izglītības līmeni šajā jomā (avots: The Diary Of A CEO, The Mindset Doctor: The Secret Man Behind The World's Top Performers | E215, youtube.com).
Ja ceri, ka katru dienu atgādinot sev: "Es esmu profesionāls un man piemīt īpašs talants", Tu patiešām kļūsi profesionāls un atklāsi savu talantu, pat ja iepriekšējā pieredzē esi saņēmis regulārus aizrādījumus par to, ka Tev nekas nepadodas vai Tu neesi pietiekami gudrs, lai būtu veiksmīgs (uz ko balstoties ir izveidojusies tieši pretēja pārliecība), pozitīvās domas visdrīzāk Tev nepalīdzēs. Atceries, ka tās nav vienkārši domas, kuras Tu centies mainīt, tā ir pārliecība par to, kā Tu sevi redzi.
Ekrānuzņēmums no epizodes podkastam "The Diary Of A CEO" ar viesi Stīvu Pītersu ( angļu val. Steve Peters) (avots: The Diary Of A CEO, The Mindset Doctor: The Secret Man Behind The World's Top Performers | E215, youtube.com)
Kognitīvā disonanse
Bieži vien iemesls, kādēļ pozitīvie apgalvojumi, ar kuriem centies sevi pārliecināt nedarbojas, jo tas, ko mēģini apstiprināt savā apziņas līmenī neatbilst zemapziņas pārliecībai. Šādā gadījumā rodas disonanse vai iekšējs konflikts.
Leons Festingers bija amerikāņu sociālais psihologs, kurš radīja kognitīvās disonanses teoriju, kas norāda uz pretrunīgi pastāvošiem uzskatiem, kuru ietekmē indivīds piedzīvo negatīvu kognitīvu konfliktu jeb disonansi (avots: Cherry, K., Cognitive Dissonance and the Discomfort of Holding Conflicting Beliefs, www.verywellmind.com). Iedomājies, ka esi cilvēks, kuram svarīgs ir savs veselības stāvoklis, tomēr ikdienā regulāri smēķē. Tavas vērtības un uzskati šajā brīdī nesakrīt ar darbībām, un visbiežāk šādā situācijā, pēc tam, kad būsi izsmēķējis cigareti, izjutīsi vainas sajūtu un iekšēju diskomfortu. Bieži vien diskomforts, kas rodas divu pretrunīgu uzskatu, vērtību vai attieksmes dēļ, motivē cilvēkus ignorēt vai izvairīties no jaunas informācijas attiecībā pret pastāvošo pārliecību (respektīvi, Tu izvairīsies no jebkādas informācijas, kas norāda uz cigarešu negatīvo ietekmi uz veselību vai pavisam iespējams ar laiku pārtrauksi interesēties par veselīgu dzīvesveidu, tikai tāpēc, lai nebūtu regulāri jāizjūt vainas sajūta).
Jānorāda, ka kognitīvā disonanse ne vienmēr tiek raksturota kā negatīva. Pievēršot uzmanību mūsu prāta neatbilstībām, tā var sniegt izaugsmes iespējas - cilvēki pie šāda stāvokļa var izjust nepieciešamību mainīt savu uzvedību, lai labāk atbilstu personai, kādi viņi vēlas būt.
Kad afirmācijas ir vērtīgas? Kā tās efektīvi pielietot?
Noslēgumā es vēlos norādīt, ka pozitīviem apgalvojumiem jeb afirmācijām ir sava pozitīvā puse - tas ir efektīvs rīks, lai apzināti mainīt fokusu no negatīvām domām uz pozitīvām. Šī prakse var palīdzēt izaicināt un pārvarēt pašsabotējošas domas. Afirmācijas ir sevis pilnveidošanas stratēģija, kuras mērķis ir vairot pašapziņu un novirzīt fokusu, lai veicinātu motivāciju un pašcieņu. Tomēr ir jānovērtē, ko Tu sev centies "iestāstīt". Afirmācijas var būt vērtīgas, ja tās efektīvi pielieto.
Daži padomi:
- Apzinies pastāvošās negatīvās domas - cenšoties pretoties savām reālajām domām, nomācot tās ar pozitīvām, Tu vari radīt vēl lielāku iekšējo diskomfortu. Tā vietā, lai censtos aizstāt vai noliegt pastāvošās negatīvās domas - sākotnēji apzinies un pieņem tās.
- Uzsver personīgās stiprās puses un panākumus - tā vietā, lai apvārdotu sevi ar kaut ko tādu, kas Tu neesi, mēģini uzsvērt sev jau piemītošās stiprās puses un sasniegumus. Veido pozitīvas afirmācijas balstītas uz reālo dzīves pieredzi un pierādījumiem.
Add comment
Comments